STARPTAUTISKAIS DZEJAS FESTIVĀLS “PAGE BREAK”
24. – 27. APRĪLIS / 2024
No 24. līdz 27. aprīlim Jelgavā notiks 3. Starptautiskais dzejas festivāls “PAGE BREAK”, pulcējot starptautiskajā dzejas apritē aktuālus un pazīstamus autorus, kā arī īpaši uzsverot kultūru dažādību.
Festivāls piedāvās unikālu iespēju Latvijas dzejas interesentiem iepazīt dažādu tautību autorus – Jelgavā viesosies somāliešu izcelsmes dzejniece Lubi Barre no ASV, afgāņu dzejnieks Ramins Mažars, irāņu izcelsmes dzejniece Šolē Volpē no ASV, kā arī ASV rezidējošais dzejnieks Andrē Nafiss-Sahilijs, kuram ir irāņu un itāļu saknes.
Līdztekus Eiropas dzeju pārstāvēs Katarīna Šultensa no Vācijas, Nikola Madžirovs no Maķedonijas, Austa Fanija Sīgurdardotira no Islandes, Pjērs Venklērs no Francijas, Marija Anhelesa Peresa-Lopesa no Spānijas, Selatahīns Joldigens no Turcijas un Susinukke Kosola no Somijas.
Festivālā piedalīsies trīs autori no Latvijas – Jeļena Glazova, Guntars Godiņš un Kārlis Vērdiņš.
Ņemot vērā ģeopolitiskās un sabiedriskās norises, kā arī vardarbības aktualitāti Latvijā un pasaulē, festivāla tēma būs “empātija”, tādejādi ar dzejas un kultūras palīdzību mudinot vairot šīs vērtības apziņu un nozīmīgumu.
Festivāla programmā gaidāma dzejas pastaiga pilsētvidē, dzejas lasījumi Jelgavas Kultūras namā, apaļā galda diskusija, autoru vizītes Jelgavas skolās un noslēguma dzejkoncerts, piedaloties visiem festivāla viesiem.
Festivāla ietvaros tiks izdota festivāla dzejas antoloģija ar visu autoru darbiem un to tulkojumiem latviešu valodā. Šis izdevums būs pieejams bez maksas visiem interesentiem festivāla pasākumos.
“PAGE BREAK” tradīcija tika iedibināta 2022. gadā, pirmo reizi Latvijā sarīkojot starptautisku dzejas notikumu, kas vienkopus pulcēja starptautiski pazīstamus dzejniekus.
Plašāka informācija par festivālu pieejama mājaslapā www.pagebreak.lv, kā arī festivāla kontā sociālās saziņas vietnē Facebook – https://www.facebook.com/pagebreakfestival.
Trešo Starptautisko dzejas festivālu “PAGE BREAK” rīko biedrība “I DID IT” sadarbībā ar Jelgavas valstspilsētu un pašvaldības iestādi “Kultūra”, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Francijas institūts Latvijā, Spānijas vēstniecība Latvijā un Jelgavas tipogrāfija.
Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana
Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma atspoguļošanai un popularizēšanai organizatora tīmekļa vietnē un sociālos tīklos, kā arī publicitātes materiālu veidošanai nodrošinot sabiedrības informēšanu par organizētajiem pasākumiem sabiedrības interesēs
Dzejnieki 2024
Andrē Nafiss-Saheli | Itālija/Irāna
Andrē Nafiss-Saheli ir divu dzejas krājumu autors. Viņa pirmais darbs “The Promised Land: Poems from Itinerant Life” izdots 2017. gadā, kam 2022. gadā sekoja krājums “High Desert”. Līdztekus viņš bijis 2020. gadā izdotās antoloģijas “The Heart of a Stranger: An Anthology of Exile Literature” redaktors, kā arī līdzautors izdevumiem “Mick Imlah: Selected Prose” (2015) un “The Palm Beach Effect: Reflections on Michael Hofmann” (2013). Viņš ir tulkojis vairāk nekā divdesmit daiļliteratūras, dzejas un zinātniskās literatūras darbus, tostarp Onorē Balzaka, Emīla Zolā, Abdellatifa Laabi, Ribkas Sibhatu un citu autoru darbus. Autors regulāri publicējas izdevumos “Times Literary Supplement”, “The Bafflerand Poetry” un citos. Andrē Nafiss-Saheli ir Kalifornijas universitātes Deivisā asociētais profesors.
Austa Fanija Sīgurdardotira | Islande
Austa Fanija Sīgurdardotira ir dzejniece, māksliniece un mūziķe no Reikjavīkas. Viņa pamatoti tiek uzskatīta par vienu no inovatīvākajām Islandes dzejas perfomanču autorēm, turklāt viņas darbi ieguvuši arī plašu starptautisku skanējumu.
Autores pirmais dzejas izdevums “Eilífðarnón” izdots 2019. gadā. 2017. gadā dzejniece saņēma prestižo “Ljóðstafur Jóns úr Vör” dzejas balvu par vienu nepublicētu dzejoli.
Autores multidisciplinārā dzejas pasniegšanas maniere apvieno tekstu, mūziku, performances žanru, vizuālo mākslu un kino.
2021. gadā Austa bija Bernarda Heidsika Literārās balvas nominante Pompidū centrā Parīzē.
Interneta izdevums “The Line of Best Fit” viņu raksturojis kā vienu no ražīgākajām mūsdienu islandiešu māksliniecēm.
Guntars Godiņš | Latvija
Guntars Godiņš – dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs. Dzejā ienācis 70. gadu otrajā pusē, pieder pie dzejnieku paaudzes, kas skarbi un ironiski attiecās pret padomju dubultmorāli, veidojot jaunu skatījumu uz dzīves vērtību sistēmu atšķirībā no iepriekšējo paaudžu latviešu dzejniekiem.
Piecu dzejoļu krājumu autors, kura dzejā sākotnēji lirisko, nedaudz vēlāk – ironisko, dusmīgo balsi, arī poētiskos eksperimentus grafiskajā dzejā nomaina poētisks vērojums, uzmanības koncentrēšana uz mirkli, sīkajām lietām un klusumu.
Tulkojis un atdzejojis vairāk kā 50 darbu, reizē būdams kultūras vēstnieks, kas padziļina literāros sakarus starp latviešu, igauņu, somu un zviedru literatūru. Strādājis diplomātiskajā dienestā, veicot kultūras atašeja pienākumus Igaunijas Republikā.
Jelena Glazova | Latvija
Jelena Glazova ir dzejniece un māksliniece, kura savos projektos apvieno attēlu, eksperimentālo skaņu, instalāciju un poētisko tekstu.
Eksperimentālās mūzikas darbības sfēra – drone/noise ar pārstrādāta vokāla pielietojumu.
Piedalījusies starptautiskos festivālos un projektos Latvijā, Krievijā, Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Austrijā, Vācijā, Nīderlandē, Turcijā utt. Kā vieskomponiste darbojusies zviedru elektroakustiskās izpētes centrā “EMS” Stokholmā, kā arī “WORM” eksperimentālās mākslas centra mūzikas studijā Roterdamā.
Pirmais Glazovas dzejoļu krājums “Transfēri”(2013.g. biedrība “Orbīta”) tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai, otrais krājums “Plasma” tika izdots angļu un igauņu valodā 2014.g. maijā Igaunijā (izdevniecība “Paranoia”). Trešais krājums “Алчность/ Alkatība” izdots 2019.gadā Valtera Dakšas izdevniecībā. Ceturtais krājums “Naivums” iznāca 2022.gadā.
Glazova ir sniegusi 200 performances 16 valstīs kopš 2010.gada.
Kārlis Vērdiņš | Latvija
Kārlis Vērdiņš ir sešu dzejoļu krājumu un četru bērnu grāmatu autors. Viņa dzejas grāmatas iznākušas angļu, franču, spāņu, poļu, čehu, krievu, lietuviešu un slovēņu valodā.
2014. gadā viņa dzejolis “Come to Me” iekļauts Londonas Southbank Centre ekspertu sastādītajā 50 labāko pasaules mīlas dzejoļu sarakstā.
Viņa bērnu grāmata “Tētis” iekļauta Starptautiskās Jaunatnes bibliotēkas (Minhenē) veidotajā labāko bērnu grāmatu sarakstā White Ravens 2017 un starptautiskās bērnu literatūras organizācijas IBBY veidotajā sarakstā IBBY Honour List 2018. Atdzejojis Volta Vitmena, T. S. Eliota, Emīlijas Dikinsones, V. B. Jeitsa, Konstantina Bībla, Georga Trākla, Čārlza Simiča dzeju.
2022. gadā ieguvis doktora grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē Vašingtona Universitātē Sentluisā, ASV. Viņš ir Latvijas Mākslas Akadēmijas docents un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks.
Lube Barre | ASV
Dzejniece, rakstniece un kuratore Lubi Barre dzimusi Parīzē, bērnību pavadījusi Somālijā un ASV. Viņas darbi iekļauti apgāda “Cannongate Books” izdotajā antoloģijā “My Old Man”, vācu valodā dzeja publicēta “Punctum Verlag” dzejas izlasē “Here and There”, kā arī antoloģijā “Kontinentaldrift- Das Schwarze Europa”, kas laista klajā “Wunderhorn Verlag” paspārnē.
Barre ir organizējusi un vadījusi vairākus lasījumus ciklus, piemēram, “Hafenlesung” un AHAB.
Pēc viņas iniciatīvas īstenoti vairāki dzejas lasījumi cikli, tostarp lasījumi pasākumā “FRAMED” un “Breaking the Canon” Hamburgas kultūrvietā “Kampnagel”. 2020. un 2021. gadā viņa bijusi Hamburgas festivāla “Fluctoplasma” literārā kuratore.
Barre ir saņēmusi daudzkārtējas stipendijas rakstniecības jomā, darbojas kā radošās rakstniecības pasniedzēja dažādos literatūras semināros.
Marija Anhelesa Peresa-Lopesa | Spānija
Marija Anhelesa Peresa-Lopesa dzimusi Spānijas pilsētā Valjadolidā. Viņa ir dzejniece un Latīņamerikas literatūras pasniedzēja Salamankas universitātē.
Autores darbi publicēti antoloģijās Venecuēlā, Meksikā, Ekvadorā, Kolumbijā, Peru, Argentīnā, ASV, Portugālē un Itālijā.
Dzejas krājums “Carnalidad del frío” izdots ASV un Brazīlijā, turklāt tas novērtēts 2023. gada Starptautiskajā Latīņamerikas grāmatu balvā.
Līdztekus dzejnieces devums novērtēts ar Spānijas Nacionālo kritikas balvu.
Nikola Madžirovs | Maķedonija
Dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs Nikola Madžirovs dzimis Ziemeļmaķedonijas pilsētā Strumicā Balkānu karu bēgļu ģimenē. Viņa darbi tulkoti vairāk nekā 40 valodās.
Par 2007. gadā izdoto krājumu “Relocated Stone” autors saņēmis Starptautisko Huberta Burdas dzejas balvu un Maķedonijas augstāko dzejas apbalvojumu – brāļu Miladinovu balvu. Citu lauru klāstā ir arī Kembridžas universitātes koledžas Sju Džimo sudraba lapas balva Eiropas dzejas kategorijā.
Madžirova dzejai mūziku komponējuši amerikāņu komponisti Olivers Leiks, Maikls Līgs un Beka Stīvensa.
Tulkojis Luīzes Glikas, Jehudas Amiča, Vasko Popas, Georgija Gospodinova, Iļjas Kaminska, Vāclava Havela un citu autoru darbus.
Autors bijis starptautisku dzejas pasākumu dalībnieks Aiovas universitātes Starptautiskajā rakstniecības programmā ASV, kā arī piedalījies dzejas pasākumos Vācijā, Francijā, Itālijā un citviet.
Madžirovs ir Berlīnē bāzētā starptautiskā dzejas tīkla “Lyrikline” koordinators, 2023. gadā bijis Starptautiskās Grifina dzejas balvas žūrijas loceklis.
Pjērs Venklērs | Francija
Pjērs Venklērs ir franču literāts, teju 10 gadus dzīvojis Āzijā – pabijis rakstniecības rezidencē Japānas pilsētā Kioto, vēlāk strādājis par filozofijas skolotāju Tokijā, Šanhajā un Singapūrā, mitinājies Londonā, bet šobrīd uzturas Šveicē.
Venklērs izdevis ap 20 grāmatu franču valodā, tostarp dzejas krājumus, daiļliteratūras darbus un literatūrkritikas izdevumus.
2013. gadā izdotais Venklēra dzejas krājums “Les Gestes impossibles” ieguvis Francijas akadēmijas balvu.
Viņa jaunāko krājumu “La Sauvagerie” veido 500 desmit rindiņu dzejoļi par ekoloģiskās katastrofas tematiku.
Līdztekus autors nodevies filozofiskām apcerēm par Tomasa Stērnsa Eliota un Džona Lorensa Ešberija darbiem, viņš atdzejojis uz franču valodu Dereka Volkota darbus un ķīniešu dzejas klasikas darbu “Shijing”.
Venklērs ir literatūras interneta žurnāla “Catastrophes” galvenais redaktors.
2022. gadā ieguvis prestižo Francijas mākslas un literatūras goda ordeni.
Ramins Mažars | Afganistāna
Dzejnieks un žurnālists Ramins Mažars dzimis Bāmijānā, Afganistānā, šobrīd dzīvo Francijas galvaspilsētā Parīzē.
Farsi valodā rakstošais autors tiek uzskatīts par vienu no redzamākajām personībām mūsdienu afgāņu dzejā. Savus darbus viņš lielākoties publicē dažādās saziņas vietnēs internetā – “Telegram”, “Instagram” un “Youtube”, kā arī aktīvi piedalās dzejas lasījumos.
Kopš islāma fundamentālistu grupas “Taleban” nākšanas pie varas 2021. gadā, Mažara darbi tika aizliegti un autors bija spiests meklēt patvērumu trimdā. Mažara dzeja izmantota vairāku plaši pazīstamu afgāņu mūsdienu mūzikas autoru darbos.
Mažara dzeju caurstrāvo dziļa empātija, darbu saturā pievēršoties kara traumām, upuru pārdzīvojumiem un paužot solidaritāti sieviešu protestiem Kabulā pret Afganistānas varas šobrīd īstenoto politiku.
Selahatins Jolgidens | Turcija
Selahatins Jolgidens ir turku dzejnieks, tulkotājs un redaktors. Viņa darbi tulkoti 17 pasaules valodās, tostarp angļu, vācu un itāļu valodās.
Autors ir daudzu dzejas balvu laureāts, kā arī literatūras izdevuma “Çevrimdışı İstanbul” redaktors un viens no Stambulas starptautiskā dzejas festivāla “Offline” rīkotājiem.
Katarīna Šultensa | Vācija
Katarīna Šultensa izdevusi četrus dzejoļu krājumus un ir vairāku eseju autore. Viņas piektā dzejas krājuma izdošana sagaidāma 2024. gadā.
Viņa atdzejojusi uz vācu valodu Alises Notlijas, Kestona Sazerlenda un Maaza Bin Bilala darbus.
Karjeras laikā autore saņēmusi vairākas ievērojamas dzejas balvas, kuru klāstā ir Bāzeles dzejas balva un “Leonses un Lenas balva”.
Šolē Volpē | ASV
Šolē Volpē ir irāņu izcelsmes amerikāņu dzejniece, dramaturģe un libretiste.
Viņas jaunāko krājumu “Abacus of Loss: A Memoir in Verse” izdevums “Colorado Review” atzinīgi novērtēja kā darbu, kas izaicina patriarhātu ar spēcīgām metaforām un vēstījumu.
Kopumā autore izdevusi 12 dzejoļu krājumus, atdzejas darbus un antoloģijas, kā arī rakstījusi tekstu oratorijai, vairākām lugām un starpžanru projektiem. Viņas jaunākais darbs libreta žanrā ir pilna apjoma opera, kuras mūziku rakstījušas sešas titulētas komponistes.
Autores iegūto atzinību klāstā ir “PEN/Heim” balva 2014. gada, balva “Midwest Book Award” 2013. gadā un Loisa Rota persiešu tulkojuma balva 2010. gadā. 2024. gadā Volpē darbojas Neištates Starptautiskās balvas žūrijā.
Volpē atdzejojusi 12. gadsimta sūfiju mistiķa Atāra un 20. gadsimta irāņu revolucionārā dzejnieka Faruha Farukhazāda darbus, tādejādi bagātinot persiešu literatūras pieejamību angļu valodā.
Autore dzīvojusi Irānā, Trinidadā un Lielbirtānijā, šobrīd atrodas rakstniecības rezidencē Kalifornijas universitātē Ērvinā, dzīvo gan Kalifornijā, gan Barselonā.
Susinukke Kosola | Somija
Daniils Kozlovs (Susinukke Kosola) ir krievu izcelsmes plaša profila literārais mākslinieks. Viņš izdevis četrus dzejas krājumus un radījis ievērojamu daudzumu 3D dzejas objektus.
Autors ir labi pamanāma personība somu dzejas vidē, plaši pazīstams kā dzejas performanču autors. Viņš arī ir nelielas izdevniecības “Kolera” dibinātājs un literatūras kritikas portāla “Runografi” izveidotājs un redaktors.
Līdztekus strādā par radošās rakstniecības pasniedzēju Turku universitātē.
