Vēsture
Dzejnieki 2023
ANNA AUZIŅA | LATVIJA
Anna Auziņa ir latviešu dzejniece, rakstniece un gleznotāja, dzimusi rakstnieku ģimenē 1975. gadā. Izstādēs piedalās kopš 1994. gada, vairākkārt sarīkojusi personālizstādes. Auziņa ir autore četriem augstu novērtētiem dzejas krājumiem – “Atšķirtie dārzi” (1995), “Slēpotāji bučojas sniegā” (2001), “Es izskatījos laimīga” (2010) un “Annas pūra govs” (2017). Līdztekus sarakstījusi romānu “Mājoklis: Terēzes dienasgrāmata”, kas izdots 2021. gadā. Anna Auziņa strādājusi reklāmas aģentūrā par tekstu autori, darbojas pētniecībā un raksta grāmatu un teātra izrāžu recenzijas, viņa ir aktīvi iesaistīta mākslas pasaulē un darbojas kritikas žanrā. 2019. gadā Auziņa aizstāvēja doktora disertāciju par sievišķo valodu latviešu dzejā, darbā pievēršoties ievērojamo 20. gadsimta latviešu autoru Vizmas Belševicas, Ārijas Elksnes un Montas Kromas dzejai.Auziņas dzejolis “Man iekšā ir grāmata” 2008. gadā uzvarēja viena dzejoļa konkursā un saņēma Olivereto balvu. Auziņas dzeja ir personiska, detalizēta, atsaucēm uz objektīvo realitāti, reflektējot par bērnību, sievietes lomu un cilvēcību.
ARTIS OSTUPS | LATVIJA
Artis Ostups ir latviešu dzejnieks un literatūrkritiķis, studējis filozofiju Latvijas Universitātē, zināšanas papildinājis Prāgas Kārļa universitātē, šobrīd studē salīdzinošo literatūrzinātni Tartu universitātē. Strādā par pētnieku LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. Kopš 2014. gada ir literatūrai un filozofijai veltītā interneta žurnāla “Punctum” redaktors. Lasītāju augstu novērtētais Ostupa debijas krājums “Biedrs Sniegs” izdots 2010. gadā un tika nominēts Latvijas Literatūras Gada balvai kategorijā “Spilgtākā debija”, kā arī saņēma Ojāra Vācieša balvu. Autora otrais izdevums “Fotogrāfija un šķēres” 2013. gadā baudīja kritiķu atzinību un lasītāju interesi, savukārt, trešais krājums “Žesti”, kas izdots 2016. gadā, piedzīvoja izdevumu arī angļu valodā izdevniecības “Ugly Duckling Press” paspārnē. Ostupa ceturtais dzejas krājums “Variācijas par mēness tēmu” izdots 2022. gadā un saņēmis Dzejas dienu balvu. Autora dzeja tulkota horvātu, čehu, angļu, igauņu, franču, vācu, grieķu, lietuviešu, krievu un slovēņu valodās.
ATĒNA FAROHZĀDA | ZVIEDRIJA
Dzejniece, dramaturģe, literatūras kritiķe un tulkotāja Atēna Farohzāda (1983) ir dzimusi Teherānā. Viņas vecāki Zviedrijā ieradās, bēgot no Irānas–Irākas kara (1980-1988). Atēnai Farohzādai izdoti vairāki dzejas krājumi: “Baltbale” (Vitsvit, 2013), “Trado” (2016) (kopdarbs ar rumāņu dzejnieci Svetlanu Carstenu, “Kustībā” (I rörelse, 2019), “Ēzeļa gadi” (Åsnans år, 2022). Dzejniece ieguvusi arī vairākas prestižas balvas, tostarp Kārinas Bojas (Karin Boye) literatūras balvu 2013. gadā un Lielo lasītāju balvu (Stora Läsarpriset) 2014. gadā. Debijas krājums “Baltbale” (Vitsvit, 2013) līdz šim ir pārtulkots piecpadsmit valodās, krājums ir arī dramatizēts; šī krājuma tulkojums latviešu valodā iekļauts arī PAGE BREAK dzejas festivāla programmā. Jau pats krājuma nosaukums paver plašas interpretācijas iespējas [pats baltākais baltums, baltā izbalēšana, baltuma svīta utt.], vienlaikus piesakot galvenās krājumā aplūkotās tēmas – rasismu, emigranta iekļaušanos līdz šim svešā kultūrvidē, kara atstātos nospiedumus, atriebību un valodu. Liriskais “es” krājumā ģimenes stāsta/pieredzes raidītājs, apsūdzamais un aizstāvamais vienlaikus; balta lapa, kurā tiek rakstīts ģimenes stāsts. Liriskā “es” balss dzirdama tikai pirmajā dzejolī, tālāk šo stāstu ritina citi, padarot lirisko “es” (un arī lasītāju) gan par apsūdzēto, gan aizstāvamo vienlaikus. Ar dzejas festivāla šā gada izvirzīto tēmu sasaucas tādi motīvi kā mantojums, savu sakņu un identitātes (arī traumas) apzināšana
HRIHORIJS SEMENČUKS | UKRAINA
Dzejnieks, mūziķis, kultūras menedžeris. Dzimis 1991. gadā Hmeļnickā, Ukrainā. NVO “Mākslas padome “Dialogs”” (Мистецька рада “Діалог) direktors (kopš 2015. gada). Festivāla “Autoru lasīšanas mēnesis Ļvivā” (Місяць авторських читань у Львові) direktors.Trīs dzejoļu grāmatu autors: “Iekšējais džihads” («Внутрішній джихад», Meridian Czernowitz, Černivci, 2012), “MORE dzejoļi un dziesmas” («MORE віршів і пісень», Видавництво Старого Лева, Ļviva, 2015), “Saskaņā ar oriģinālu” (Люта справа, Kijiva, 2021). Daži dzejoļi publicēti vairāk nekā 15 dzejas antoloģijās. Muzikālo projektu “BRAT”, “LANDSCHAFT” un “DRUMТИАТР” līdzdibinātājs un dalībnieks.Mūsdienu ukraiņu dzejas antoloģijas “Vēstules no Ukrainas” («Letters from Ukraine» / «Листи з України», 2016, tulkojums poļu un angļu valodā) redaktors un Austrālijas un Ukrainas dzejas antoloģijas (AU\UA, 2012) līdzredaktors. Daži dzejoļi un raksti tulkoti vācu (“Literatur und Kritik”, “Radar”, antoloģija “Jahrbuch die poesie”, “Die Rampe”), poļu (“Tygiel Kultury”, “Kontext”, antoloģija “Listy z Ukrainy”, “Fabularie”), čehu (“Vetrne Mlyny” publicēti “MORE dzejoļi un dziesmas” (īsa versija), Brno, 2015), itāļu (antoloģija “Made In Ukraine”, Thauma Edizioni, Pesaro, 2013), angļu (mūsdienu ukraiņu dzejas antoloģija “Letters from Ukraine”, Ļviva, AC Dialogue, 2016), baltkrievu, slovāku, franču, slovāku, rumāņu, igauņu valodās. Dzīvo Ļvivā, Ukrainā.
KADIRS AIDEMIRS | TURCIJA
Kadirs Aidemirs dzimis 1977. gada 13. septembrī Stambulā. Pēc vidusskolas absolvēšanas, neilgi studējis universitātē tirgzinības un sabiedriskās attiecības. Viņa pirmie dzejoļi publicēti žurnālā “Siir-Oku”, publicējies arī daudzos citos Turcijas žurnālos. Laika posmā no 1997. Līdz 2003. gadam izdevis 11 dzejas žurnāla “Baska” numurus. Kopš 2000. gada uztur interneta vietni www.yitikulke.com. Aidemira dzejas krājums “Gölü Emen Mektup,” izdots Azerbaidžānā, savukārt autora īsstāstu krājums “Aşksız Gölgeler” 2013. gadā izdots Vācijā. Aidemira dzeja tulkota angļu, franču, armēņu, azerbaidžāņu, bulgāru, japāņu un krievu valodā. Līdztekus dzejai autora darbu klāstā ir arī prozas darbi. Viens no autora lielākajiem elkiem ir grieķu dzejnieks un aktīvists Janis Ricos. Aidemirs izdevis arī haiku žurnālu ar nosaukumu “Haikum”. Aidemirs ir izdevniecības “Yitik Ülke Yayınları” dibinātājs un vadītājs, starptautiskās organizācijas PEN International biedrs.
MAGNUSS SIGURDSONS | ISLANDE
Magnuss Sigurdsons (1984) ir islandiešu dzejnieks un tulkotājs, dzimis nelielā zvejnieku ciematiņā Islandes Rietumu fjordos. 2019. gadā aizstāvējis doktora disertāciju Islandes universitātē par Emīlijas Dikinsones daiļrades uztveri islandiešu literatūrā. Sigurdsons debitēja litereatūras vidē 2007. gadā, laižot klajā Ezras Pounda krājuma “The Pisan Cantos” tulkojumu Islandes universitātes izdevniecības paspārnē. 2008. gadā ieguvis Tomasa Gudmundsona dzejas balvu par savu debijas dzejas krājumu, kuru veidoja mīlas dzejas cikls, kas iedvesmots no romiešu dzejnieka Katulla darbiem. Savukārt 2013. gadā Sigurdsons ieguva prestižo “Jón úr Vör” dzejas balvu. Sigurdsons ir autors pieciem izjustiem un personiskuma piepildītiem dzejas krājumiem un trīs eksperimentāliem prozas darbiem. Līdztekus viņš atdzejojis citu autoru darbus no angļu un norvēģu valodas. Savā dzimtenē viņš nereti dēvēts par vienu no ievērojamākajiem jaunajiem autoriem. Autora trešais dzejas krājums “Tími kaldra mána” (2013) ar nosaukumu “Cold Moons” 2017. gadā izdots ASV. Autora jaunākais darbs “Berhöfða líf” izdots 2020. gadā un apkopo Emīlijas Dikinsones darbu tulkojumus islandiešu valodā.
MAJA LĪ LANGVADA | DĀNIJA
Maja Lī Langvada ir Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā dzīvojoša rakstniece un tulkotāja. Viņas dzejā bieži atspoguļojas tādas tēmas, kā transnacionālā adopcija, nacionālā identitāte, rasisms, radniecības tēmas, slimība un rakstīšanas process. Langvada tulkojusi Kimas Heisones, Ģertrūdes Steinas, Alises Toklas un Maksa Friša darbus. Autore ieguvusi Dānijas Daiļliteratūras rakstnieku goda balvu.
MARKO POGAČARS | HORVĀTIJA
Marko Pogačars (1984) ir dzimis Splitā, Dienvidslāvijā. Savas radošās darbības laikā izdevis 15 dzejas krājumus, ir eseju un prozas darbu autors. Vairākkārt ieguvis literatūras balvas Horvātijā un arī starptautiskā mērogā. 2014. gadā viņš sastādīja jauno horvātu dzejnieku darbu antoloģiju, kam 2019. gadā sekoja izdevums “The Edge of a Page: New Poetry in Croatia”. Piedalījies vairākās nozīmīgās starptautiskās dzejas programmās, piemēram, “Civitellan Ranieri”, “Literarische Colloquium Berlin”, “Récollets-Paris”, “Passa Porta”, “Milo Dor”, “Landis & Gyr Stiftung” un “DAAD Berliner Künstlerprogramm”. Autora darbi tulkoti vairāk nekā 30 valodās.
MINA DI | ĶĪNA/ASV
Mina Di ir ķīniešu izcelsmes dzejniece, kas rezidē Amerikas Savienotajās Valstīs. Radošās darbības laikā viņa izdevusi septiņus dzejoļu krājumus, savukārt kā tulkotāja piedalījusies četru dzejas izdevumu tapšanā, atdzejojot darbus no ķīniešu uz angļu valodu. Šo darbu klāstā ir 2015. gada izdevums – Liu Sja atdzeja “Empty Chairs–Poems by Liu Xia”, kas 2016. saņēmis “Poetry Foundation” labākā tulkojuma balvu ASV. Viņa tulkojusi sešus krājumus uz ķīniešu valodu, ieskaitot Mariannas Mūras “Observations”, vairākkārt apbalvota Ķīnā kā labāko tulkojumu autore. Viņa bijusi 2013. gada izdevuma “New Cathay–Contemporary Chinese Poetry” redaktore un viena no atdzejotājām, bet 2019. gadā piedalījās izdevuma “New Poetry from China 1917-2017” veidošanā. Līdztekus piedalījusies vēl septiņu dzejas antoloģiju sastādīšanā, kuru klāstā ir arī “Women Poets from China” un “Indigenous Poets from China”. Mina Di savu dzīvi pavada starp Pekinu un Losandželosu, viņa vairākkārt organizējusi tulkošanas meistarklases Ķīnā. Viņas sasniegumu klāstā ir arī dalība organizācijas “Poetry International” Ķīnas interneta vietnes veidošanā, kā arī kuratora darbs, organizējot 2013. gada Ķīnas dzejas nakts pasākumu Roterdamā, Ķīnas dzejai veltīta dzejas festivāla rīkošana Berlīnē, Dienvidaustrumāzijas un Okeānijas dzejas pasākumu, Pasaules dzejas dienu 2012. gadā.
MIRJAMA REJESA | SPĀNIJA
Mirjama Rejesa dzimusi Spānijas Galisijas reģionā, kādu laiku dzīves pavadījusi Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā, kur studēja literatūru, līdztekus viņa apguvusi arī spāņu filoloģiju Barselonas universitātē. Kopš 2001. gada autore izdevusi sešus dzejas krājumus, kas nesen apkopoti vienotā kolekcijā “Extraña manera de estar viva Poesía 2001-2021”. Rejesas darbi iekļauti nozīmīgās Spānijas un starptautiskās dzejas antoloģijās, no kurām jaunākā ir Lielbritānijā izdotā “Ten Contemporary Spanish Women Poets” (Shearsman Books, UK, 2020). Autore aktīvi piedalās dzejas lasījumos, apvienojot runāto vārdu ar video mākslu, mūziku un jauno tehnoloģiju izmantojumu. Līdztekus Rejesa nodarbojas ar tulkošanu. Šobrīd viņa dzīvo Barselonā.
MONIKA OSPRONGA | NORVĒĢIJA
Viņa ir viena romāna, vairāku eseju un četru dzejas krājumu – “Soldatmarkedet/Soldiers Market” (2006), “Et diktet barn/An Invented Child” (2010), “Sirkelsalme/Circle Psalm” (2013) un “Mnemosyne Nomenclatur” (2018) autore. 2019. gadā viņa debitēja kā libretiste norvēģu komponistes Majas Solveigas Klejstrupas Ratkjes kormūzikas darbam “Sirkling/Circling”, kas piedzīvoja pirmatskaņojumu Starptautiskajā Oslo garīgās mūzikas festivālā. Līdztekus Ospronga bijusi Norvēģijas laikraksta “Morgenbladet” literatūras rubrikas redaktore, kā arī kopā ar domubiedriem izveidojusi literatūras žurnālu “LUJ”. Autore savā daiļradē pievērš vērību arī instalāciju un audio žanriem, viņa absolvējusi Stokholmas Karalisko mākslu akadēmiju un studējusi literatūru Bergenas universitātē. Viņas darbi tulkoti aptuveni 20 valodās.
SANNA KARLSTREMA | SOMIJA
Somijas galvaspilsētā Helsinkos dzīvojošā Sanna Karlstrema (1975) ir sešu dzejas krājumu autore. Viņas darbs “Taivaan mittakaava (Heaven’s Magnitude)” ieguvis literatūras balvu “Helsingin Sanomat” kā labākais literārais darbs 2004. gadā. Viņas trešais dzejas krājums “Harry Harlow’n rakkauselämät” (The Love Lives of Harry Harlow) ieguvis “Tanssiva karhu” un “Kalevi Jäntti” balvas. Šī grāmata atklāj psihologa Harija Hārlova nežēlīgos eksperimentus ar dzīvniekiem un viņa personīgo dzīvi. Karlstremas dzeja tulkota desmit valodās. Līdztekus autore izdevusi romānu “Multaa sataa, Margareta” (Margareta, It Is Raining Earth, 2017) un grāmatu bērniem “Siilin laulu” (The Hedgehog’s Song, 2016), kuru ilustrējusi Marika Maijala. Viņas jaunākā grāmata “Pehmeät kudokset” (Soft Tissues) izdota 2022. gadā. 2019. gada dzejas krājums “Alepala” vēsta par cilvēku dzīves izaicinājumiem, kas norisinās mītiskā vidē starp Somijā populāro mazumtirdzniecības veikalu “Alepa” un eposu “Kalevala”.
SERGEJS TIMOFEJEVS | LATVIJA
Sergejs Timofejevs (1970) ir dzejnieks, žurnālists, tulkotājs un dīdžejs, septiņu dzejas krājumu autors. Viņa darbi tulkoti angļu, itāļu, zviedru, vācu, ukraiņu un citās valodās. Timofejevs bija viens no pirmajiem autoriem postpadomju telpā, kas pievērsās dzejas video žanram – viņa pirmais dzejas video darbs “Orķestra mēģinājums” tapa 1994. gadā sadarbībā ar kino producentu Viktoru Vilku. Viņš ir viens no multimediju dzejas projekta “Orbita”, kas apvieno dzejniekus un māksliniekus, dibinātājiem. “Orbita” darbībā mijiedarbojas dažādi mākslas žanri – literatūra, mūzika, video māksla, foto māksla un citi radošo izpausmju veidi. Laika posmā no 2001. līdz 2011. gadam šī apvienība vairākkārt īstenoja dzejas video un multimediju mākslas festivālu “Word in Motion”. Līdztekus šī radošā kopa meklē un attīsta jaunus grāmatu dizaina un izdevumu veidus. Sergejs Timofejevs dzīvo Rīgā, dzeju raksta krievu valodā, publicē bilingvālus izdevumus krievu un latviešu valodā, kā arī turpina dzejas un citu mākslas žanru mijiedarbes veicināšanu. Timofejeva dzejas krājumi izdoti ne vien Latvijā, bet arī Itālijā, Gruzijā, Rumānijā, Maķedonijā, Polijā un Igaunijā.
ULRIKE ALMUTA ZANDIGA | VĀCIJA
Dzimusi Austrumvācijas lauku teritorijā, UlrikeAlmuta Zandiga šobrīd ar ģimeni mitinās Berlīnē. Viņa ir stāstu, dziesmu tekstu, piecu dzejas krājumu un romāna “Monsters like us” autore. 2016. gadā dzejas krājums “Thick of it” (Seagull Books, 2020) saņēma PEN America un Heima tulkojumu fonda prēmiju. Autores dzejas krājums “I Am a Field Full of Rapeseed Give Cover to Deer and Shine Like Thirteen Oil Paintings Laid One on Top of the Other” (Seagull Books, 2020) iemieso Brāļu Grimmu pasaku tumšo stilistiku un skar mūsdienās aktuālas tēmas – karu, migrāciju un labējā ekstrēmisma atdzimšanu. Viņas jaunākais dzejoļu krājums “Leuchtende Schafe” (Seagull Books, 2020) apkopo iespaidīgus vizuālos dzejoļus, kas uzrunā gan lasītā, gan rakstītā veidā. Zandigas dzeja ir pieejama “Versopolis” digitālajā tīklā un viņas “Youtube” kanālā. Viņa ir organizācijas PEN Berlīnes nodaļas dibinātāja.
