Vēsture
Dzejnieki 2022
Karolīna Foršē
Karolīna Foršē ir amerikāņu dzejniece. Viņas daiļrade ir cieši saistīta ar cilvēktiesībām, īpaši 1981. gada izdevumā “The Vountry Between Us”, kas veltīts autores pieredzētajam Centrālamerikas valstī Salvadorā. Foršē izglītojusies Mičiganas un Boulingas Grīnas universitātēs, bijusi pasniedzēja vairākās augstskolās. Autores pirmais dzejoļu krājums “Gathering the Tribes” izdots 1976. gadā un vēsta par viņas bērnību, slovāku izcelsmi, apcer seksualitāti, ģimenes un rases jēdzienus. No 1978. līdz 1980. gadam Foršē bija žurnāliste Salvadorā, kur kā cilvēktiesību aizstāve piedalījās starptautiskās organizācijas “Amnesty International” aktivitātēs, līdztekus tulkojot Salvadoras dzejnieku darbus. Autores darbs cilvēktiesību aktīvisma jomā ir ietekmējis viņas dzeju, īpaši akcentējot bērnu pārdzīvojumus kara laikā. Foršē ir vairāku grāmatu redaktore, tostarp 1993. gadā izdotais krājums “Against Forgetting: Twentieth-Century Poetry of Witness”.
Kristoss Kukis
Dzejnieks Kristoss Kukis dzimis 1979. gadā. Viņa dzejas grāmatas izdotas Grieķijā, Francijā, Indijā un Serbijā. Autora darbi ir tulkoti desmit valodās, publicēti dzejas antoloģijās Grieķijā un citās pasaules valstīs. Kukis aktīvi piedalās starptautiskos dzejas festivālos. Līdztekus dzejnieka darbībai viņš ir dziesmu tekstu autors un darbojas publicistikā, ir Krētas Starptautiskā dzejas festivāla direktors, piedalījies starptautiskajā dzejas projektā “Documenta 14”. Kukis dzīvo un strādā Grieķijas galvaspilsētā Atēnās.
Kristofers Merils
Kristofers Merils izdevis septiņus dzejas krājumus. Dzejas krājums “Watch Fire” saņēmis filantropa Pītera I.B. Lavana vārdā nosaukto jauno dzejnieku balvu, kas tiek pasniegta Amerikāņu dzejas asociācijas paspārnē. Merils ir daudzu dzejas izlašu un tulkojumu krājumu sastādītājs, viņa darbi tulkoti teju 40 valodās. 2006. gadā viņš saņēmis Francijas Ordeni mākslā un literatūrā, viņš ir Džona Saimona Gugenheima memoriālā fonda un Ingrama Merila fondu stipendiāts. Kopš 2000. gada Merils ir Aiovas Universitātes Starptautiskās rakstniecības programmas vadītājs, veidojot starpkultūru attiecības ar vairāk nekā 50 pasaules valstīm. Bijis UNESCO ASV Nacionālās komisijas loceklis, 2012. gadā ASV prezidents Baraks Obama iecēla viņu par Humanitāro zinātņu Nacionālās padomes dalībnieku.
Deniss Malonijs
Deniss Malonijs ir amerikāņu dzejnieks un tulkotājs, izdevis vairākus dzejas krājumus, tostarp “The Map Is Not the Territory”, “Poems & Translations”, “Just Enough” un “Listening to Tao Yuan Ming”. 2017. gadā Vācijā tika izdots viņa bilingvālais dzejas krājums “Empty Cup” angļu un vācu valodās. Autora darbi tulkoti daudzās pasaules valodās. Malonijs tulkojis Pablo Nerudas, Antonio Mačado un Huana Ramona Himeneza darbus. Viņš darbojas arī kā redaktors un izdevējs literatūras izdevniecībā “White Pine Press” Ņujorkas štata Bufalo pilsētā.
Gjokčenurs Č.
Gjokčenurs Č. ir dzejnieks, tulkotājs, redaktors un dzejas aktīvists no Stambulas. Viņš izdevis septiņas dzejas grāmatas turku valodā. Viņa debijas izdevums saņēmis Arkadas Z. Ozgera dzejas debijas balvu, savukārt viņa jaunākais dzejas krājums apbalvots ar Sabahatīna Kudreta Aksala Literatūras balvu un Metina Altikoka dzejas balvu. Gjokčenurs Č. bijis starptautiskā dzejas portāla “Poetry international” Turcijas redaktors un ir viens no Maķedonijā bāzētā dzejas izdevuma “Blesok” redaktoriem. Līdztekus viņš bijis vairāku dzejas izdevumu, žurnālu un tulkojumu redaktors. Tulkojis Vollesa Stīvensa, Pola Ostera, Ursulas Krēberes Le Gvinas un daudzu citu dzejnieku darbus turku valodā. Viņš ir Kundas starptautiskās tulkotāju meistardarbnīcas biedrs, piedalījies un organizējis dzejas pasākumus un festivālus daudzās valstīs, bijis festivālu “Word Express”, “Offline Istanbul” un citu dzejas pasākumu rīkotājs. Ir vairāku starptautisku dzejas festivālu padomju loceklis.
Ida Borjela
Ida Borjela ir dzejniece un tulkotāja, šobrīd dzīvo Zviedrijas pilsētā Malmē.
Autore izdevusi vairākus apbalvotus dzejoļu krājumus – “Sond”, “Skåneradio”, “Konsumentköplagen: juris lyrik” un “MA”. Šajos darbos viņa pēta un mēģina risināt mūsdienu lingvistiskos un sociālos jautājumus, saistot tos ar varas, suverenitātes un tiesiskuma aspektiem.
Sava darba “Miximum Ca Canny The Sabotage Manuals” you cutta da pay we cutta da shob” ietvaros autore uzaicināja 21 dzejnieku ar lūgumu sabotēt viņas radītos tekstus. Viņas jaunākās grāmatas “Arvodet Marginalintäkten” saturu veido raidluga izdomātā “economish” valodā.
Borjela ir tulkojusi baltkrievu dzejnieces Valžinas Mortas un irāņu dzejnieces Solmamas Šarifas darbus zviedru valodā, kā arī piedalījusies krievu dzejnieču Marijas Stepanovas un Gaļinas Rimbu darbu tulkošanā.
Inga Gaile
Inga Gaile ir latviešu dzejniece, rakstniece un dramaturģe, septiņu dzejoļu krājumu, četru romānu, viena stāstu krājuma un vairāku lugu autore, organizācijas “PEN Latvia” vadītāja, darbojas stāvizrāžu teātra grupā. Savos darbos viņa pievēršas sievietes iekšējai pasaulei, emocijām un sievietes lomai sabiedrībā. Viņa runā par tabu tēmām un marginalizētām sabiedrības grupām, un pieredzēm. Autore regulāri piedalās starptautiskos literatūras festivālos, un viņas dzeja tulkota vairākās valodās. Par dzejas krājumu “Vai otrā grupa mani dzird? “ un romānu “Skaistās” saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu.
Matiass Gērics
Matiass Gērics ir vācu dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs. Viņa pirmais dzejas krājums “Loops” izdots 2001. gadā, kam sekoja izdevumi “Pools” 2006. gadā, “Tools” 2012. gadā un jaunākais krājums “Spools”, kas izdots 2021. gadā. Autors izdevis arī trīs romānus un divus stāstu krājumus. Gērica darbi saņēmuši vairākas prestižas literatūras balvas un prēmijas. Gērics devis ievērojamu ieguldījumu slovēņu literatūras tulkošanā. Lielu daļu dzīves pavadījis Maskavā, Parīzē, Čikāgā un Ņujorkā. Vairāk nekā 20 gadus veltījis akadēmiskajai karjerai, šobrīd Gērics ir literatūras pasniedzējs Vašingtonas universitātē Sentluisā, ASV.
Mario Bohorkess
Mario Bohorkess ir meksikāņu dzejnieks, esejists un tulkotājs. Studējis spāņu valodu un literatūru Meksikas Nacionālajā autonomajā universitātē UNAM. Autora darbu klāstā ir astoņas dzejas grāmatas, viņš ieguvis vairākas prestižas dzejas balvas, tostarp Abigeila Bohorkesa dzejas balvu, Hosē Revueltas literāro eseju balvu. Bohorkess ir literārā žurnāla www.circulodepoesia.com redaktors un Mehiko dzejas festivāla direktors, kā arī dzejas pasākumu “Valpraiso Mexico”, “Visor Libros Mexico” un “Círculo de Poesía Press” rīkotājs. Autors ir Meksikas nacionālās radošo personu organizācijas biedrs, bijis Fernando Pessoa tulkojumu programmas dalībnieks Kamoinša institūtā Portugālē
Radu Vanku
Radu Vanku ir rumāņu dzejnieks, zinātniskais darbinieks un tulkotājs, pasniedzējs rakstniecības un mākslu fakultātē “Lucian Blaga” universitātē Sibiu pilsētā. Kopš 2019. gada viņš vada organizāciju “PEN Romania”, ir žurnālu “Transilvania” un “Poesis International” redaktors. Kopš 2002. gada izdevis astoņus dzejas krājumus, vairāki no tiem apbalvoti gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Autora dzeja tulkota ap 20 valodās. 2018. gadā izdevis romānu “Transparenta” un divus dienasgrāmatas sējumus, kas ieguvuši vairākas balvas. Tāpat autors izdevis divas grāmatas bērniem un sociālpolitisko rakstu krājumu. Vanku zinātnisko publikāciju klāstā ir divas grāmatu apjoma esejas par Mihaju Eminesku un Mirceju Ivanesku, kā arī grāmata par antihumānismu mūsdienu dzejā. Līdztekus viņš ir koordinējis vairāku rumāņu mūsdienu dzejas antoloģiju izdošanu gan individuāli, gan sadarbojoties ar citiem rumāņu autoriem. Kopš 2013. gada organizē Starptautisko Sibiu dzejas festivālu “Poets in Transylvania”.
Semjons Haņins
Semjons Haņins ir dzejnieks, tulkotājs, redaktors un performanču mākslinieks. Izdevis dzejas grāmatas “Tолько что” (2003), “Oпущенные подробности” (2008), “Вплав” (2013), “Ηο не тем” (2017), Posignal (2019). Tulkojis latviešu un amerikāņu dzeju krievu valodā, ir vairāku krievu un latviešu dzejas izlašu redaktors. Sastādījis latviešu-krievu dzejas antoloģiju. Autora dzeja tulkota latviešu, čehu, ukraiņu, vācu, serbu, gruzīnu, spāņu, ungāru, baltkrievu, lietuviešu, poļu un itāļu valodā. Haņins ir viens no multimediālā dzejas projekta “Orbīta” izveidotājiem, veidojis performances un instalācijas. Viņa dzeja publicēta tādos izdevumos kā “Common Knowledge”, “World Literature Today”, “Poem”, “Supplement”, “Poetry International” un citos. Autors ir piedalījies daudzos starptautiskos dzejas un mākslas festivālos, ieguvis vairākas nozīmīgas balvas
Tāra Skurtu
Tāra Skurtu ir amerikāņu dzejniece, rakstniece, mentore un sabiedriskā aktīviste, divkārtēja Fulbraita stipendiāte, Roberta Pinska stipendijas ieguvēja, Marcijas Kīčas jauno dzejnieku balvas un divu Amerikas dzejnieku akadēmijas balvu ieguvēja.
Autores darbu klāstā ir dzejas izlases “The Amoeba Game” un “Faith Farm”, kā arī dzejas brošūra “Skurtu, Romania”. Viņas dzeja publicēta izdevumos “Salmagundi”, “The Kenyon Review”, “Plume”, “The Common”, “The Baffler” un “Poetry”. Autores darbi tulkoti vairāk nekā 10 valodās.
Skurtu ieguvusi maģistra grādu radošajā rakstniecībā Bostonas universitātē. Viņa bijusi šīs augstskolas lektore, mācot radošo rakstīšanu un kompozīciju. Bieži uzstājas starptautiskos dzejai un radošajiem procesiem veltītos semināros.
Viņa ir interneta platformas “International Poetry Circle” iniciatīvas autore un izveidotāja. Līdztekus darbojas organizācijā “Writers for Democratic Action”.
Volha Hapejeva
Volha Hapejeva, dzimusi Minskā, ir filoloģijas doktore, starptautiski apbalvota dzejniece, prozaiķe, dramaturģe un bērnu grāmatu autore. Līdztekus viņa sadarbojas ar elektroniskās mūzikas pārstāvjiem un vizuālās mākslas profesionāļiem, veidojot audiovizuālas performances. Dzejnieces darbi ir tulkoti vairāk nekā 15 valodās, izdoti ASV, Austrijā, Vācijā, Polijā, Krievijā, Gruzijā, Lietuvā un citās valstīs. Viņa līdz šim izdevusi 14 grāmatas baltkrievu valodā, kā arī tulkojusi darbus no angļu, vācu un japāņu valodas, piedalījusies dzejas festivālos un konferencēs Vācijā, Šveicē, Austrijā, Latvijā un citviet. 2019.-2020. gada sezonā saņēmusi Austrijas pilsētas Grācas stipendiju rakstniecībā, šogad saņēmusi stipendiju kā trimdas rakstniece Vācijas “PEN” organizācijas paspārnē, ir Vācijas akadēmiskās apmaiņas organizācijas (DAAD) stipendiāte.
Jolanda Kastanjo
Jolanda Kastanjo ir galisiešu izcelsmes dzejniece, esejiste un literatūras notikumu kuratore, starptautiskās rakstnieku rezidences “Residencia Literaria 1863” Korūnā, Galisijā direktore. Viņa ir starptautiski pazīstamākā galisiešu mūsdienu dzejas autore, izdevusi sešus dzejoļu krājumus galisiešu un spāņu valodās. Darbi tulkoti vairāk nekā 30 valodās, tostarp angļu, itāļu, franču, serbu, maķedoniešu un armēņu valodās. Autore ir piedalījusies vairāk nekā 40 starptautiskos dzejas notikumos Eiropā, Amerikas kontinentā, Āzijā un Āfrikā. Dzejnieces darbība Spānijā novērtēta ar nomināciju nacionālajai dzejas balvai, viņa saņēmusi nacionālo kritikas balvu, izdevniecības “Espiral Maior” dzejas balvu, krājbankas “Novacaixagalicia” fonda balvu, “Ojo Crítico” balvu par labāko debiju dzejas žanrā, “Estandarte” balvu par labāko dzejas izdevumu 2020. gadā. Galisijas grāmattirgotāju asociācija viņu atzinusi par gada autori.
