2027. gadā vienai Latvijas pilsētai tiks piešķirts Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums, un uz to pretendēs arī Jelgava. Mūsu pilsētai virzoties uz nozīmīgo statusu un gatavojot pieteikumu, tā izstrādē iesaistīti arī iedzīvotāji, kuri dažādās aptaujās lūgti dalīties ar savu viedokli par līdzšinējo kultūras jomas piedāvājumu Jelgavā un iespējām to pilnveidot. Martā šādu aptauju veicis Pētījumu centrs "SKDS", tās noslēgumā piedāvājot iepazīties ar iegūtajiem rezultātiem.

Kā informē "SKDS" pārstāvji, aptauja norisinājusies martā ar telefoninterviju starpniecību. Tajā atbildes snieguši 508 respondenti – 226 vīrieši un 282 sievietes. 299 respondentu kā sarunvalodu ģimenē norādījuši latviešu, bet 206 – krievu. Vēl trīs iedzīvotāji norādījuši citu sarunvalodu vai to nav norādījuši vispār. Aptaujā piedalījās iedzīvotāji, sākot no 18 gadu vecuma.

75 procenti aptaujāto norādījuši, ka viņiem kopumā ir svarīgi apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un pārliecinoši lielākā daļa jeb 89 procenti respondentu norāda, ka viņus kopumā apmierina kultūras dzīve Jelgavas pilsētā. 91 procents aptaujāto iedzīvotāju pirms pandēmijas vismaz dažas reizes gadā apmeklēja dažādus kultūras pasākumus Jelgavas pilsētā. Vienlaikus aptuveni puse jeb 51 procents aptaujāto norāda, ka pilsētas kultūras dzīvē būtu nepieciešamas arī pārmaiņas, kā vienu no pilnveidojamiem aspektiem norādot, ka jāuzlabo kultūras pasākumu piedāvājums senioriem un jauniešiem.

Respondenti savu viedokli par pilnveidojamiem kultūras piedāvājuma aspektiem varēja izteikt arī kad tika lūgti dalīties ar savu redzējumu, kā Jelgavai būtu jāizskatās 2027. gada Eiropas kultūras kartē. Šajā sadaļā vairāki iedzīvotāji norādīja uz to, ka arvien lielāks uzsvars jāliek uz infrastruktūras attīstīšanu, esošo teritoriju izmantošanu kā jauna radīšanai, kā arī izklaides piedāvājuma papildināšanu, piemēram, Jelgavā ierīkojot kinoteātri. Vairums aptaujāto novērtēja arī līdzšinējos pilsētas sasniegumus kultūras pasākumu rīkošanā. Kā piemērotāko vietu kultūras un mākslas pasākumu organizēšanai 83 procenti respondentu nosauca Pasta salu.

95 procenti respondentu vēlētos, lai Jelgava kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā un teju tikpat aptaujāto gribētu, lai šī titula saņemšanas gadījumā Jelgavā tiktu radītas jaunas kultūrai un mākslai veltītas pasākumu norises vietas. Ja Jelgavas pilsētā notiktu starptautiski kultūras un mākslas pasākumi, pārliecinoši lielākajai daļai jeb 91 procentam būtu interese tos apmeklēt un tikpat daudz aptaujāto uzskata, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss Jelgavas pilsētu ietekmētu pozitīvi. Jāpiebilst, ka 94 procenti aptaujas dalībnieku gadījumā ja Jelgava izcīnītu Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, vēlētos, lai arī turpmākajos gados turpinātos dažādi 2027. gadā iedibinātie kultūras notikumi un pasākumi.

Eiropas kultūras galvaspilsēta ir viena no zināmākajām Eiropas iniciatīvām, kuras mērķis ir veicināt kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā, kas uzsākta 1985. gadā. Gatavošanās pieteikuma iesniegšanai konkursā, lai pretendētu uz Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, ir nozīmīgs darbs, kas tiek plānots vairākus gadus iepriekš. Tajā būtiska loma ir arī vietējiem iedzīvotājiem, ar savu viedokli palīdzot veidot savas pilsētas tēlu nākotnē. Viens no galvenajiem pieteikuma nosacījumiem ir tā sasaiste ar pilsētas attīstības plānošanas dokumentiem, līdz ar to šobrīd notiek intensīvs darbs pie Jelgavas pilsētas kultūras attīstības programmas 2021.-2027. gadam. Programma tiek izcelta kā viens no pirmajiem ieguvumiem dalībai šajā iniciatīvā, jo, pat ja pilsēta Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu neiegūst, tai ir izstrādāts mērķtiecīgs kultūras procesu attīstības plāns. Paredzams, ka darbs pie pieteikuma un ar to saistītajiem dokumentiem tiks pabeigts aprīļa beigās.

Ar pilnu aptaujas rezultātu kopsavlikumu var iepazīties ŠEIT.