Pētera Korsaka jubilejas fotoizstāde  "Personības manā dzīves ceļā"
Izstāde

Pētera Korsaka jubilejas fotoizstāde "Personības manā dzīves ceļā"

Laiks
14. Decembris - 12. Janvāris
Vieta
2. stāva foajē
Cena
Ieeja bez maksas
Pievienot
kalendāram
2019-12-14 09:00:00 2020-01-12 19:00:00 Europe/Riga Pētera Korsaka jubilejas fotoizstāde "Personības manā dzīves ceļā" Fotomākslinieks un fotovēsturnieks Pēteris Korsaks (1937) ir lielākā autoritāte Latvijas fotogrāfijas vēsturē. Fotomākslinieka… 2. stāva foajē info@kjelgava.lv

Fotomākslinieks un fotovēsturnieks Pēteris Korsaks (1937) ir lielākā autoritāte Latvijas fotogrāfijas vēsturē. Fotomākslinieka jubilejas fotoizstāde ir veltījums saviem laika biedriem, ar kuriem ir bijusi kāda sadarbība vai vienreizēja un neaizmirstama tikšanās. Tie ir dokumentāli stāsti par cilvēkiem, kas ar savu radošo darbu ir labi pazīstami Latvijā un aiz tās robežām – Andrejs Eglītis, Jānis Stradiņš, Gunārs Birkerts, Broņislava Martuževa, Vaira Vīķe-Freiberga, Indulis Ranka, Lidija Lasmane-Doroņina un vēl daudzi citi Latvijas kultūrā pazīstami cilvēki. Fotogrāfijās arī dzejniece Elza Ķezbere, kura no Ņujorkas Latvijā ieradās pirmo un vienīgo reizi, lai tiktos ar vīru, kurš kā latviešu virsnieks tika deportēts no Litenes, Sibīrijā izdzīvoja un atgriezās Latvijā. Pēteris Korsaks fotomirklī fiksējis abu atkal sastapšanos pēc 50 gadiem. Tādu stāstu ir daudz un izstāde ir kā fotomākslinieka Pētera Korsaka paliekošs vēstījums savai tautai.

Fotomākslinieks Pēteris Korsaks sava darba mūža 40 gadus veltījis latviešu fotogrāfijas vēstures izpētei, turpinot to darīt arī šobrīd. Pēteris Korsaks ir viens no Latvijas fotogrāfijas vēstures muzeja izveidotājiem, autors muzeja pastāvīgajai ekspozīcijai „Fotogrāfijas attīstība Latvijā. 1839. – 1940.” Ar savu darbību fotomākslā un fotogrāfijas vēstures pētniecībā atstājis izcilas un paliekošas Latvijas kultūrvēstures liecības. Viņš ir inniciātors un līdzautors līdz šim vienīgajai Latvijas fotomākslai veltītajai grāmatai “Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas” (1985). No aizmirstības “izcēlis” fotogrāfu Mārtiņu Bucleru un atdevis viņam pienākošos vietu kā latviešu fotogrāfijas pamatlicējam. Savus atradumus ar līdz šim nezināmiem faktiem par latviešu fotogrāfiem un viņu darbību pirmskara Latvijas lauku novados regulāri publicējis Latvijas laikrakstos un žurnālos. Tas tik ļoti piesaistījis lasītāju interesi, ka cilvēki paši sūtījuši fotogrāfijas ar komentāriem. Rīgas kinostudijā pēc Pētera Korsaka ierosinājuma tapušas divas dokumentālās filmas par fotogrāfijas vēsturi – Putniņa izlidošana (1979) un Spoguļa dziļums (1980), kuru režisors ir Aivars Freimanis.

Šobrīd autors pievērsies tēmai par represijās cietušajiem fotogrāfiem un kara reportieriem. Pētera Korsaka pētījumi un apzinātie materiāli par unikālu personību Latvijas un pasaules vēsturē cēsinieku, kara reportieri Jāni Džonu Doredu bija pamatā izstādei Cēsu muzejā (2011). Daudzu gadu garumā Pēteris Korsaks pētījis pasaulē mazākās fotokameras VEF MINOX vēsturi, sameklējis izgudrotāju Valteru Capu un šobrīd publicēšanai tiek gatavota grāmata par latviešu inženieru augsto sasniegumu, radot pasaulē mazāko fotokameru 1937. gadā. Izgudrotāja Valtera Capa fotoportrets ir skatāms šajā izstādē.

Pēterim Korsakam nekad nav bijis vienaldzīgs savas dzimtas un tautas liktenis kopumā. Izstādes laikā apmeklētājiem ir iespēja noskatīties videofilmu "Jel balsi paceliet, kas dzīvi palikuši" par fotomākslinieka dzimtu un tās likteņgaitām.

Pēteris Korsaks ir Kultūras fonda Spīdolas fonda pirmais stipendiāts Latvijā (1988), Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts, Gaismas balvas ieguvējs un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Taču kā visdārgākais apbalvojums ir un paliek tautas mīlestība, ko viņš ar savu pašaizliedzīgo mūža darbu godam nopelnījis.

Kultūra iesaka

Kultūra iesaka