"Būsim kopā kā gaisma, kā rīts! Ja ne tu, ja ne es, - kurš gan cits?" Ar šādiem uzsaukuma vārdiem 23. novembrī Jelgavas kultūras namā izskanēja dzejnieces Māras Zālītes un komponista Jāņa Lūsēna muzikālas poēmas "Kā ābeļdārzs ir brīvība" pasaules pirmizrādi.  Uvedums veidots Reiņa Suhanova režijā un veltīts latviešu tautas brīvības sapņiem un cīņai par Latvijas valsti, it īpaši 1919. gada  notikumiem ap Jelgavu. 

Pēc divu gadu radoša kopdarba 23. novembrī Jelgavā, pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna muzikāla poēma “Kā ābeļdārzs ir brīvība”. Aicinot ielūkoties vēstures lapās un vēlreiz izdzīvot mūsu tautas kopīgo ticību brīvai Latviju.

Tautas sapņus izstāstīja un izdziedāja – Dailes teātra aktieri: Jelgavā dzimušais un augušais Artūrs Skrastiņš, Ilze Ķuzule – Skrastiņa, operdziedātāja, mecosoprāns Kristīne Zadovska, solisti – Zigfrīds Muktupāvels, Daumants Kalniņš un Andris Ērglis. Uzveduma skanējumu papildināja arī Jelgavnieki – panākumiem bagātais meiteņu koris “Spīgo” (mākslinieciskā vadīāja Līga Celma – Kursiete) un jauktais koris “Balti” (mākslinieciskā vadītāja Maija Branka) – vīru koris “Frachori”(mākslinieciskais vadītājs Ingus Leilands). Diriģents - Valdis Butāns.

Poēmā izstāstīts Jelgavas un Latvijas stāsts par simts gadus seniem notikumiem, kuros tika izcīnīta valsts brīvība. Tās sākums parāda laiku īsi pirms Pirmā pasaules kara un mīlestību, kas valda starp Jēkabu (Daumants Kalniņš) un Dārtu (Ilze Ķuzule-Skrastiņa). Sākas karš un latvieši dodas cīnīties, karojot Krievijas impērijas sastāvā. Uzvedumā tiek izdziedāti tālākie notikumi, muzikāli ilustrējot kara sākumu, Ziemassvētku kaujas, vācu spēku realizēto Kurzemes okupāciju, kā arī boļševiku ienākšanu, Bermontiešu nodarīto postījumu un Jelgavas atbrīvošanu. Poēmā izdziedāts M.Zālītes sarakstītais librets, kurā minēti ne tikai faktiskie vēstures notikumi, bet arī to vispārējās tēmas – kara šausmas, cilvēka stāšanās pretī cilvēkam un brīvības nozīme.

Nozīmīga loma poēmā atvēlēta tieši Jelgavai – pilsētai, ar kuras atbrīvošanu noslēdzās Bermontiāde. Apdziedāta gan Lielupe un mīlestība pret dzimto pilsētu, gan pieminēta Mīlestības aleja. Poēmas noslēguma daļā vairāki skaņdarbi veltīti 1919. gada notikumiem Jelgavā, pieminot laiku, kad pilsētā mitinājās Latvijas pagaidu valdība. 

Brīvības stāstus muzikālās skaņās iedzīvinās Latvijas labākie mūziķi – komponists Jānis Lūsēns, kā arī Harijs Gūtmanis, Evija Mundeciema, Marita Karpa, Latvīte Cirse, Jānis Ozoliņš un Jānis Lūsēns juniors

Režisors un scenogrāfs –  2018. gada “Spēlmaņu nakts” balvas laureāts Reinis Suhanovs.


Rada un dara: Kultūras ministrija, Jelgavas pilsēta un pašvaldības iestāde “Kultūra” sadarbībā ar Mūzikas namu “Daile”, atbalsta “Latvijas Televīzija”.Muzikāla poēma “Kā ābeļdārzs ir brīvība” ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums un papildina plašu Bermontiādes simtgadei veltītu notikumu programmu Jelgavā.